Pirmssezonas čempioni
Pirmssezonas turnīros Dinamo izskatījās patiesi solīdi un viss liecināja par to, ka šogad mums būs interesanta komanda. Pekka, ik pa laikam ne bez lepnuma presē izteicās, ka šogad hokejisti būs patiesi labā fiziskā formā un viņa padotie beidzot saprot trenera uzstādījumus. Acīmredzot, beidzot saprot to, kas ir forčekings, presings un taisnvirziena kustība. Sezonas sākumā komanda rādija skatāmu spēli ar daudziem spēka paņēmieniem un bīstamiem momentiem pie pretinieku vārtiem, faktiski visas spēlēs mēs bijām pirmais numurs. Kopainu nedaudz pabojāja tas, ka uzbrukumu noslēgumos nespējām gūt vārtus, bet tā kā pirmssezonā bijām vieni no labākajiem līgā, tad likās nu tikai drusku jāpaciešas… un vadzis lūzīs.
Leģionāri bez degsmes
Tomēr vadzis nelūza un vairāk par diviem vārtiem Dinamo iemeta tikai retu reizi. Neviens jau negaida, ka vārtus metīs „meijas” un „džeriņi” tomēr no AHL punktu špīleriem Šrempa un Žirū zināmas ekspektācijas bija. Iespējams, Pekka arī Veinu Grecki pataisītu par paklausīgu ierindas čekeri, bet tomēr jāsecina, ka leģionāri šogad mums atkal ir kā „katru gadu”… Nē nu ja atceramies Elisonu un Hartiganu tad vismaz skaidri bija redzams price & performance princips, bet ko domāt par lēnīgo Karlu, individuālistu Šrempu un nedisciplinēto Žirū? Varbūt nākamgad visus līdzekļus koncentrēt uz 2-3 pozīcijām (vārtsargs!!!, centrs un kāds metējs), nevis iepirkt 6-7 absolūtās viduvējības.
Vienkāršības kalngals
Krievu mēdijos izskanēja informācija, ka neformālās sarunās vairāki pretinieku komandu treneri ir teikuši, ka lasa Rīgas Dinamo taktisko zīmējumu kā atvērtu grāmatu. Tik viegli paredzamas un atšifrējamas ir mūsu hokejistu darbības laukumā, ka pretinieku hokejistiem nesagādā nekādas grūtības mūsējos pieveikt. Protams, nav jau patīkami, ja tevi grūž bortā un patstāvīgi elpo pakausī, kā sūkstījās kāds Avangard hokejists, tomēr uzbrukumā ir nepieciešami arī kādi radošāki risinājumi kā uzmetieni no stūriem pa vārtiem. Beigu beigās arī pirmssezonā Pekkas solītais fiziskais pārspēks kaut kur bija pazudis un spēļu pēdējās trešdaļas dažs labs dinamietis knapi vilka kājās…
Drudžainā risinājumu meklēšana
Man patīk, ka Pekka atšķirībā no Jūļa, nav konservatīvs un nebaidās pamainīt maiņu virknējumus, nosēdināt malā kādu nopelniem bagātu veterānu un iesaistīt jaunos. Tomēr, kad „zeme sāka svilt” Pekka rīkojās brīžiem pārāk impulsīvi, nedodot iespēju nevienai no maiņām tā pa īstam saspēlēties. OK, 4. maiņa palika nemainīga un jāsaka, ka savu darbu Ivanāns & Co veic godam, kamēr pārējām maiņām gāja kā pa viļņiem. Tādu hokeja elementu, kā pusminūtes pārtraukumu Pekka vispār laikam neatzīst? Un kāpēc netika jau sezonas sākumā iespēlēts Ankipāns, kas varētu ideāli pienest ieročus Šrempam un Žirū? Vai Sašas bezjēdzīgā raustīšana un neiekļaušana sastāvā?
Jo tālāk jo trakāk
Dinamo fanus (un laikam jau arī vadību) iepriekšējā sezonas ir pieradinājušas būt pacietīgiem, un tas arī līdz pēdējām divām spēlēm tā arī bija. Nu ko tur pārmest, cīnāmies, sitamies pat dominējam, pie tam galvenokārt ar mūsu pašu bāleliņu palīdzību nevis leģionāru armiju kā tas ir pie baltkrievu kaimiņiem. Taču spēlēs Astanā un Hantimansijskā noveda ārprātā pat lojālākos Dinamo fanus. Komanda burtiski juka ārā pa vīlītēm. Komandai, kurai ir reputācija cīnīties līdz pēdējai sekundei pat pie samērā nelabvēlīga un paredzama rezultāta, galīgi nepiedien šāda te „roku nolaišana” kā spēlēs ar Barys un Jugra… Un tās tukšās sejas izteiksmes biedē daudz vairāk par nespēju gūt vārtus. Cīnītājs un vienmēr optimistiskais Kaspars Daugaviņš pats nesaprot, kas notiek ar komandu, ko grib treneris!
Kapteinis ar mazo k
Ne jau tikai treneris var pacelt komandu, jābūt arī līderim laukumā, līderim ģērbtuvēs. Acīmredzot Guntis Galviņš pašlaik tāds nav! Ja komandas kapteinis Galviņš atļaujas valsts lielākajā laikrakstā spriedelēt, ka pēc 2 gadu līguma sezonas beigām viņš noteikti ies uz kādu Krievijas KHL klubu (kuros pat viduvējībām maksā vairāk kā Dinamo) tad komentāru nav! Nu nedrīkstēja menedžments tā izrīkoties ar mūsu Sandi Ozoliņu! Nav vairs, kas sapurina komandu un kopš Ankipāns ir „degradēts” tad īsti neredzu, kas to pašreizējā sastāvā varētu darīt! Daugaviņš? Domāju, ka viņš arī jau domās ir Otavā (prognozē, ka lokauts beigsies novembra vidū) Ivanāns? Lai gan kopumā Raitis sev atvēlēto laiku pavada lietderīgi, tomēr arī viņš nespēj uzlādēt savus partnerus. Arvien retāk tiek veikti efektīgi spēka paņēmieni. Notikušie kautiņi bija blāvi un piesardzīgi. Raičas acu priekšā pretinieki diezgan nekaunīgi, ik pa laikam, mēdz ieborēt kādu no mūsējiem.
Ko darīt?
Vienkāršākais būtu atlaist treneri, vai veikt kādu citu akciju, kas sapurina komandu! Tomēr visdrīzāk no šis bedres būs jālien ārā visiem kopā: treneriem, spēlētājiem un līdzjutējiem. Skatītāji vēl joprojām piepilda Arēna Rīga, bet dinamiešiem atklāti jāatzīst, ka nu jau ne uz viņiem nāks masas Arēnā, bet lai redzētu dzīvajā Malkinu, Ovečkinu vai Kovaļčuku. Domāju jebkuram Rīgas pašpuikam tas būtu sitiens pa pašapziņu, jo mēs taču neesam sliktāki par viņiem, MĒS ARĪ VARAM!
NU TAD PIERĀDIET TO JAU PIRMDIENAS MAČĀ AR MAGŅITKU!
p.s. iespējams arī es esmu pārlieku pievienojies gaudotāju un kritizētāju pulkam, tāpēc gribēju izteikt pateicību kolēģiem no www.dinamoforum.eu fanu kopas, kas neskatoties uz bēdīgo situāciju, uz pirmdienas spēli gatavo iedvesmojošu baneri „WE BELIEVE IN DINAMO RIGA. YES, YOU CAN!”….
